Zobārsts (ARHĪVS)

Raksts no pavisam NEnopietni arhīva!

Skatos pulkstenī – rāda trīs,
Jādodas pie zobārsta man drīz.
Sāp man zobs, ak vai!
Jāskrien ātrāk, davaj!

Eju kabinetā iekšā,
Tur stāv zobārsts jau priekšā.
Piedzēries tas kā lops,
It kā saprot, ka man sāp zobs.

Jautāju, vai šis vēl prot
Un spēs man zobu salabot?
Saņemu atbildi skarbu,
Ka prot šis savu darbu.

Zobārsts dod man savu šņabi.
Tas, lai sāpes nejūt – būs labi!
Zobārsts paņem urbi vienu,
Un asinis šķīst pa visu sienu.

Bet tad es pēkšņi pamostos
Un no gultas izgāžos.
Tie bij tikai traki murgi,
Zobārsti nelieto celtniecības urbi…

Lai nu kā – no zobārsta baidos,
Bērnībā pat prom laidos.
Bet viss iet laikam līdz,
Tagad narkoze palīdz.

One thought on “Zobārsts (ARHĪVS)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *