Astoņpadsmit (ARHĪVS)

Raksts no pavisam NEnopietni arhīva!

Visapkārt draugi un radi,
Jo man paliek 18 gadi.
Visi kliedz: “Hip, hip urrā!”
Bet kāds tad labums man no tā?

Varēšu legāli pirkt alkoholu,
Pīpēt, šņaukt un uzdzert kolu.
Varēšu ar draugiem litrabolu spēlēt
Un tam visu naudu atvēlēt.

Ja nauda tomēr paliek pāri,
Tad jādodas uz striptīzklubu kāri.
Jāber dejotājām aiz biksītēm
Metāla sīknauda lēnītēm.

Vēlāk uzvilkšu biezu “šubu”
Un laidīšu uz klubu.
Tur zem ripām tusēšu,
Kad atbrauks menti – klusēšu!

Arī spēļu zāles mani gaida,
Agrāk pat iekšā nelaida.
Tagad gaida atplestām rokām,
Cenšos atturēties lielām mokām.

Beidzot pats labākais, kas var būt,
Varēšu par autovadītāju kļūt.
Agresīvi un pa pālim braukšu,
Papildināšu Latvijas statistiku uz augšu!

2 thoughts on “Astoņpadsmit (ARHĪVS)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *