Ziemassvētku Vecītis (ARHĪVS)

Raksts no pavisam NEnopietni arhīva!

Klāt Ziemassvētki balti,
Stāv ceļa malā čalis stalti.
Lūkojas tas tālumā,
It kā būtu dzērumā.

Ziemassvētku vecītis – tā viņu sauc.
Nez, kur tad šis tā mauc?
Varbūt apmaldījies, jo ārā tak tumšs,
Bet, iespējams, viņš ir vienkārši dumjš.

Eju apjautāties: “Vai viss kārtībā?”
Vecītis sāk stāstīt balsī uztrauktā:
“Kamanas pa pālim pazaudēju,
Tagad uz Ziemeļpolu tikt nespēju.”

“Viss sākās tā…
Devos dāvanas dalīt tumsā.
Liekot zem eglītes gāzes plīti,
Satiku veco labo Sniegbaltīti.”

“Pēc darba aizgājām uz bāru
Un sacentāmies dzeršanā ar Māru.
Es tik lēju un lēju,
Līdz beigās uzvarēju.”

“Uz brīdi iztēlojos, ka esmu Buda,
Taču pēc minūtes man filma zuda.
Kad pēc laika attapos,
Šeit kā bomzis mētājos.”

“Ak, Sniegbaltīte, maita tāda,
Nevar mājās aizvest pēc tusa šāda.
Nevajadzēja man dzert rumu ar kolu.
Būtu labāk devies mājās uz Ziemeļpolu.”

One thought on “Ziemassvētku Vecītis (ARHĪVS)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *