Purva Kapātājs 2 – Točkas Brālība (ARHĪVS)

Raksts no pavisam NEnopietni arhīva!

Ir jau pagājuši trīs gadi, kopš Kristīne apprecēja Plastmasiņu. Kristīne beidzot ir laimīga, jo galu galā, nu viņa ir mājas saimnieces godā. Arī Kristīnes māte un Veltiņa ir laimīgas, jo visu šo laiku ir tusējušas ne pa jokam… kopā ar Edgaru, kas tagad strādā pie Plastmasiņa par istabeni! Kristīne, apsēdusies uz priekšnama šūpolēm, gaida pārrodamies savu vīru – Plastmasiņu. Un tur jau viņš brauc… viņa rati ar vienu zirgu jūgā ir pazīstami jau pa gabalu. Plastmasiņš iebrauc sētā, noparko ratus garāžā un dodas pie Kristīnes.

– Plastmasiņš (bēdīgu seju): Sveika, mīļā!
– Kristīne (norūpējusies): Sveiks, kas noticis, ko tik bēdīgs?
– Plastmasiņš: Šodien biju pie barona. Viņš paaugstināja zemes nomas maksu vēl par pāris simtiem. Mēs esam lielos parādos Kristīn…! Es nezinu, kas būs tālāk!
– Kristīne: Kā ar bankām? Varbūt varam aizņēmumu paņemt? Tur tak tā reklāma – “Jums ir plāns, mēs varam palīdzēt to īstenot…”.
– Plastmasiņš: Šaubos! Man jau tā bija grūti paskaidrot DnB Nord bankai, par 100 000 latu aizņēmuma notriekšanu vienā naktī…
– Kristīne: Mana māte jau tev atvainojās… tas vairs neatkārtosies!
– Plastmasiņš: Tam vairs nav nozīmes! Bankas vairs man neuzticas!
– Kristīne: Gan mēs tiksim galā…!

Šie vārdi tika izteikti cerībā, ka viss nokārtosies! Izrādās, ka pa šo laiku Plastmasiņa zeme ir nonākusi barona rokās, jo Plastmasiņš nav varējis vairs samaksāt par savu zemi, tāpēc barons palīdzēja Plastmasiņam, nopērkot viņa zemi un izīrējot to viņam lētāk. Viss it kā bija labi, līdz brīdim, kad barons pēkšņi sāka celt zemes īres maksu. Tas Plastmasiņa makam vairs nebija pa spēkam un viņš sāka ieslīkt parādos.

Kristīne ar Plastmasiņu devās iekšā. Tikmēr mājas iekšpusē duraka turnīrs uz izģērbšanos ritēja pilnā sparā! Tajā piedalījās Kristīnes māte, Edgars, Veltiņa un Stienis (nu tas reperīts…). Visapkārt mētājās drēbes un smirdīgi sieriņi, tukšas pudeles un izsmēķi. Kristīne, to ieraudzījusi, gandrīz noģība, taču nelikās ne ziņas un devās ar Plastmasiņu uz guļamistabu (ne jau darīt TO… ja!). Tā tad duraks uz izģērbšanos. Vienīgā, kam drēbes vēl pilnībā mugurā ir Veltiņa. Pārējie jau gandrīz puspliki. Kārtējo partiju ir zaudējis Stienis.
– Māte: Yo! Stieni! Davai, dod savas bikses šurp. Cerams, atradīsi izeju no tām.
– Stienis (negribīgi novelk bikses un sāk močīt):

Kāpēc jūs tā, Kristīnes māt,
Negribas man Veltiņu rāt.
Šī tak čīto nepārtraukti,
Drīz būs man pliki pauti.
Gribas pa purnu šai maukt,
Paklausīties kā māk kaukt!
Pasaki, lai šmaukties beidz,
Citādi man projām jāsteidz.

– Māte: Labi, labi! Miers! Pateikšu lai beidz čītot! Laižam nākamo partiju.
Stienis izdala kārtis un nākamā partija ir sākta.
– Edgars: Kristīnes māt, kad svinēsiet savu dzimšanas dienu? Drīz ta kā būs… ne?
– Māte: Jā! Es domāju nākošnedēļ būs OK.
– Stienis: Cerams, ka būs vēl grandiozāk nekā pagājušogad…
– Māte: Jā! 100 000 lati vienā vakarā bij iespaidīgi!
Sarunas turpinās, bet duraka partijā zaudē Edgars, kuram jāšķiras no savām baltajām apakšbiksēm, kuras rotā sirsniņas.
– Stienis: Mīļi!
– Edgars: Aizveries…

Saule riet, saule lec un sestdiena ir klāt. Darbi Plastmasiņa saimniecībā rit pilnā sparā. Veltiņa dzen kandžu, Kristīnes māte sēž uz soliņa un sūc aliņu, Edgars uzkopj istabas, bet Kristīne ar Plastmasiņu pārskata rēķinus.
– Kristīne: Paskaties, kāds pircis prezervatīvu “Family Pack”…
– Plastmasiņš: Es tas nebiju! Varbūt Edgars!
– Kristīne (bļaujot pa logu): Eu, kurš no jums pirka prezervatīvu “Family Pack”?
– Veltiņa: Ja kupila pačku s prezervativami…
– Kristīne: Veltiņa vainīgā! Eu! Kāds pasūtījis žurnālu “PlayBoy” nākamajiem trīs gadiem…
– Plastmasiņš: Noteikti Edgars!
– Kristīne (pa logu bļaujot): Ei! Kurš pasūtīja “PlayBoy” uz trīs gadiem?
– Veltiņa: Eta bila ja…
– Kristīne: Veltiņa atkal… O! Un žurnāls “PlayGirl” uz nākamajiem četriem gadiem…
– Plastmasiņš: Veltiņa – 100 %.
– Kristīne (atkal pa logu bļaujot): Kurš pasūtija “PlayGirl” uz četriem gadiem…?
– Edgars: Tas būtu es…

Darbus pārtrauc barona ierašanās lepnā karietē ar sešiem zirgiem jūgā. Jau tālumā ir dzirdami basi, kas nāk no karietes salona. Tajā skan kaut kāds tucis. No karietes izkāpj barons Juris. Draugi viņu saucot par Jurčiku. Jurčiks ir ģērbies zilās “Adidos” treniņbiksēs ar piecām baltām strīpām sānos, brūnā (sūdkrāsas) kožakā un “HIKE” botēs. Seja tam izskatās pēc kapātas gaļas, mati nodzīti gandrīz līdz 0. Tikai knapi redzami matu gali, kas spraucās laukā no lisā paura.

– Jurčiks: Zajebal! Kur tie jobanie gansi palikuši? Davai sukas šurp!
No mājas iznāk Plastmasiņš ar ļoti pārsteigtu sejas izteiksmi.
– Plastmasiņš: Sveiki barona kungs! Kādi vēji tad jūs šeit atpūtuši?
– Jurčiks: Da bļe, man piedrāzt vēju! Vai mēs, bļe, varētu kaut kur privāti aprunāties, bļe?
– Plastmasiņš: Jā! Barona kungs, iesim uz manu istabu!
Plastmasiņš ar baronu Jurčiku dodas iekšā mājā.
– Jurčiks: Es te, bļe, esmu nācis runāt par jobano biznesu!
– Plastmasiņš: Par ko tieši barona kungs?
– Jurčiks: Par manu zemi, bļe! Tava hujovā saimniecība atrodas uz manas zemes, bļe! Tu esi man parādā, bļe, četras štukas…
– Plastmasiņš: Jā! Barona kungs, mēs jau strādajam, lai atdotu jums naudu!
– Jurčiks: Man, bļe, pohuj, ka jūs strādājat. Ja naudas nebūs līdz mēneša baigām, tad bļe jums dirsā ir… poņel, bļe?
– Plastmasiņš: Bet tik ātri nebūs iespējams, jūs taču to pats zināt barona kungs…
– Jurčiks: Es, bļe, teicu, ka man pohuj! Nebūs nauda, bļe, pisīsiet nahuj… Man pohuj!

Barons aizcērt istabas durvis un dodas projām no Plastmasiņa saimniecības. Kristīne dodas aprunāties ar savu vīru. Plastmasiņš, protams, izklāsta visu informāciju Kristīnei. Istabā ienāk Kristīnes māte ar Veltiņu, Stieni un Edgaru.
– Māte: Es nezinu vai ir piemērots brīdis, znot, bet es gribēju aprunāties par savu dzimšanas dienas ballīti… kā nekā 85 gadi!
– Kristīne: Māt, mums ir grūtības ar naudu…
– Māte: Ko? Jums? Kā?
– Plastmasiņš: Mēs jau sen bijām parādos līdz ausīm, bet tagad līdz mēneša beigām mums ir jāsadabū četri tūkstoši vai arī mums saimniecība būs jāpamet…
– Māte: Kā? Kā tas varēja notikt? Es negribu pamest ne alus brūzi, ne vīna pagrabu…
– Edgars: Un kandžas dzenamo arī…
– Stienis: Yo! Un kaņepju lauks tak arī…
– Kristīne (dusmīgi): Ja jūs visi nebūtu bijuši tik mantrausīgi un izšķērdīgi, viss nebūtu nonācis tik tālu…
– Māte: Ak, tad mēs tagad esam vainīgi…?
– Plastmasiņš: Jūs man tikai naudu prasāt, bet neko nedarāt. Izklaidējaties visu dienu! Mēs ar Kristīni strādājam, bet jūs slinkojat.
– Kristīne: Un kā ar tiem 100 000 latu, ko jūs vienā naktī notriecāt. Tā nauda bija domāta jaunam traktoram…
– Māte: Nu man taču dzimene bija. Nevarēja drusku izklaidēties. Izīrējām “Kurtuvi” uz visu nakti, nopirkām dzērienus litriem, uzaicinājām “Metallica” un striptīzdejotājus…
– Edgars: Ar to ēzeli gan mēs nedaudz pārspīlējām…
– Stienis: Veltiņai viņš tīri labi patika…
– Edgars: Kā tu vispār kaut ko atceries? Tu tak galīgi biji autā! Sapīpējies zāli un pārdzēris jēgu…
– Stienis: Bet ēzeli es atceros… O! Jā! Bet pārējo galīgi ne!
– Kristīne: Ja mēs neizdomāsim, kā lietas vērst par labu, mēs paliksim bez pajumtes!
– Māte: Tad jau laikam uz pāris tūkstošiem latu tusam ,mēs nevaram cerēt?
– Plastmasiņš: Nē! Jums laikam nav nekādas nojausmas, cik nopietni tas viss ir…?
– Māte: Nē!

Tusētāju bariņš pamet Kristīnes un Plastmasiņa istabu. Plastmasiņa saimniecības iedzīvotājiem tā bija sliktākā diena mūžā!
Svētdienas rīts iesākas diezgan gausi. Arī laiks tāds apmācies. Kristīne ar Plastmasiņu ir aizgājuši uz baznīcu. Mājās palikuši tikai Edgars, Kristīnes māte un Veltiņa. Edgars tikko pamodies, ātri uzlec kājās, saģērbjas un skriešus metas pie abām kundzēm.

– Edgars: Ceļat savas slinkās dirsas augšā! Es izdomāju kā mēs varam savākt pietiekami daudz naudas, lai atdotu parādu baronam!
– Māte (miegaina): Ko… gēnij?
– Edgars: Pavisam vienkārši. Šai saimniecībā ir alus brūzis, vīna pagrabs un Veltiņa māk dzīt kandžu…
– Māte (neizpratnē): Nu jā! Paldies dievam! A ko tu ar to gribi pateikt?
– Edgars (mirdzošām acīm): TOČKA…
– Veltiņa (pārsteigta): A nahuj točka? Moška lutše dvoetočie?
– Edgars: Ne jau punkts… Točka, kur dabūt lētu alkoholu!
– Māte: Tas nav reāli. Tu vispār zini cik daudz bāru un točku jau ir šajā apkaimē? Es zinu – daudz!
– Veltiņa: Da, ja včera bila v točke… Toļka ņepomņu kak damoj dašla…
– Edgars: Nu jā… labs arguments!

Sarunu dzirdējis istabā ienāk Stienis. Kurš tikko ir atnācis no barona muižas.
– Stienis: Vēl takš ir manis iekoptais kaņepju lauks… un varam dabūt rokā arī Kedu!
– Edgars: Kā tu to domā?
– Stienis: Vienkārši! Būs ne tikai lēts alkohols, bet arī zālīte, ko uzsmēķēt. Un Keda varētu spēlēt ar savu grupu un izklaidēt publiku.
– Edgars: Tā jau vairs nebūs točka…
– Stienis: Tā būs jaunās paaudzes točka!
– Edgars: Izklausās grandiozi. Kurš piedalās?
Rokas paceļ visi klātesošie izņemot Vetiņu…
– Veltiņa: Ja hoču biķ striptizjorka!
– Māte: Nē! Veltiņ… es domāju tā mēs zaudēsim daudz klientu! Pacel vien roku!
Arī Veltiņa paceļ roku un viss ir nolemts – būs točka! Kad mājās atgriežas Kristīne ar Plastmasiņu, viņiem tiek izklāstīta izdomātā ideja no A līdz T.
– Plastmasiņš: Ko jūs galīgi traki?
– Edgars: Vecais, tā ir vienīgā iespēja savākt tik daudz naudas tik īsā laikā!
– Kristīne: Un kā mēs to visu dabūsim gatavu?
– Edgars: Tad nu tā – pirmkārt mēs šķūni pārveidosim par točku. Saliksim tur galdus, krēslus, bāra leti un skatuvi. Otrkārt mēs piedāvāsim to alkoholu, kas ir mūsu krājumos un saražosim vēl. Tur būs vīns, alus un kandža. Treškārt Stienis uztīs zālīti, ko pīpēt un sazināsies ar Kedu, lai ir grupa, kas spēlē.
– Stienis: Jā! Šodien pat draugiem.lv sazināšos.
– Edgars: Ceturtkārt mēs prasīsim zemāko cenu par visām precēm, kāda ir šajā apkaimē.
– Plastmasiņš: Bet kā tu reklamēsi savu točku? Naudas, lai ieliktu reklāmu LNT, TV3, radio vai žurnālā mums nav.
– Stienis: Es varētu uzprasīt kādam no saviem draugiem. Varbūt kāds var palīdzēt šajā sakarā!
– Kristīne: Labi! Tad ķeramies klāt…

Tā arī visi dara. Sāk pārkārtot šķūni, dzīt kandžu utt. Stienis dodas uz muižu un ielavās barona kabinetā, kamēr viņa nav mājās. Ieslēdz datoru un ieiet sexfreak.com… tas ir draugiem.lv.
– Stienis (neapmierināts): Hmmm… atkal profila statistika negatīva. Un kāpēc man ir tikai 2315 draugi?
Stienis nosūta vēstuli Kedai, kas tieši tobrīd ir online. Viņš izklāsta situāciju, kādā ir nonākuši viņu kopīgie draugi. Keda, protams, piekrīt uzstāties viņu točkā.
– Stienis: OK! Tagad jāuzprasa pārējiem par to reklāmu… kas tad tas? Jauns uzaicinājums?
Stienis ir saņēmis uzaicinājumu no kādas Daces Garkājas. Uzaicinājuma tekstā ir rakstīts:

Kad ieskatos tev dziļi acīs,
Gaidu, kad tavas lūpas ko sacīs.
Gribu zināt par tevi visu,
Vai es tev patiktu ar galvu lisu?
Ko tu ēd, ko tu dzer,
Vai sliktajiem pa dirsu sper?
Lūdzu apstiprini mani,
Nevis Malvīni vai Zani!

Stienis nedaudz apmulsa. Taču nedaudz apdomājies, viņš atcerējās, ka šī Dace ir tā pati, ko viņš bija saticis vienā no “Freestyle Battle”. Abi toreiz nopļāpāja visu vakaru. Stienis, protams, apstiprina uzaicinājumu un pamana, ka Dace ir online. Viņš nosūta viņai vēstuli.

Sēžot un dzerot aliņu savu,
Mēģinu atcerēties smaržu tavu.
Kaut kas no rozēm un tabakas.
Tas ne kas, ka iztukšoji man kabatas,
Gribēju tikai redzēt tavu smaidu,
Ar nepacietību nākamo tikšanos gaidu.

P.S. Vai gadījumā nezini kā reklamēt kādu preci, ja nav daudz naudas…?

Kā izrādījās, Dace tik tiešām ir ļoti izglītota reklāmas jomā un ar prieku piedāvājās palīdzēt Stienim. Viņi norunāja satikties jau pirmdien.
Pirmdiena tad nu arī pienāca. Stienis, agri piecēlies, saģērbās un devās uz centra vilciena staciju. Pa ceļam viņš no barona dārza nospēra pāris sarkanas rozes. Stacijā viņš sagaidīja piebraucam vilcienu. No tā izkāpa Dace – blonda, slaida skaistule ģērbusies tumši sarkanā kleitā. Stienis kādu laiku pastāvēja ar muti vaļā, bet pēc tam pasniedz rozes Dacei.

– Stienis: Tu burvīgi izskaties! Tas tev!
– Dace: Paldies!
– Stienis: Lūdzu! Tad nu dodamies?
– Dace: Jā!
Dace un Stienis, dodoties uz Plastmasiņa saimniecību, nepārtraukti runājās un nespēja atraut acis viens no otra. Pie Plastmasiņa Dace tika iepazīstināta ar situāciju. Dace brīdi padomāja un tad izteica savu priekšlikumu.
– Dace: Ideja ir laba. Nekas tāds vēl nav bijis! Tas piesaistīs tautu pirmām kārtām. Bet, lai viņi uzzinātu, ka tāda točka ir, vajadzēs lielu reklāmas kampaņu. Tā kā naudas gandrīz nav, tad jāizmanto citi līdzekļi. Vai jums ir točkai nosaukums?

– Edgars: Nē!
– Dace: Tad vajadzētu! Lai visi zinātu par ko iet runa…
– Māte: Kā būtu ar točka “Bez Tabu”…
– Dace: Vēlams neizmantot populārus nosaukumus, jāizdomā kaut kas oriģināls.
– Veltiņa: Točka “Pjaņici” gaģitsa?
– Edgars: Točka “Lētā”.
– Māte: Kā tu taisies pievilināt cilvēkus ar nosaukumu “Lētā”…?
– Plastmasiņš: Varbūt točka “Izlietne”?
– Kristīne: Točka “Dziļā rīkle”…!
– Stienis: Yo! Klausās šito – točka “Aknu Ciroze”.
– Dace: O! Laba doma… ķipa dzer tikmēr, kamēr dabū aknu cirozi!
– Stienis: Nu ja!
– Dace: Nosaukums ir, bet vajadzētu arī izdomāt dzeramajiem nosaukumus, lai vieglāk būtu citiem uzprasīt, ko viņi grib…
– Edgars: Kā būtu ja mēs gaišo alu sauktu “Kapātājs”, tumšo “Ļenganais” un stipro ”Bezfilma”…?
– Dace: Ģeniāli!
– Edgars: Paldies!
– Dace: Labi! Tagad vajadzētu šo točkas nosaukumu uzkrāsot uz sienām visā apkārtnē. Paņemiet kādu vecu krāsu un pinzeli.

Tā visi arī darīja un līdz vakaram jau kādi 50 uzraksti pa visu apkaimi bija gatavi. Atlika tikai gaidīt. Un jau nākamajā dienā parādījās pirmie apmeklētāji. Otrajā dienā jau vairāk, trešajā un ceturtajā dienā vēl un vēl… Viss jau aizgāja tik tālu, ka vīri sievām teica, ka iet makšķerēt (makšķeres atstājot mājās), dēli mātēm teica, ka iet spēlēt futbolu (bumbu atstājot mājās), sievas vīriem un mātes dēliem teica, ka iet pie friziera, bet visi beigu beigās satikās točkā “Aknu Ciroze”. Bizness acīmredzami gāja uz priekšu un jau pēc trijām nedēļām bija savākti pieci tūkstoši latu.

Stienis nolēma pateikties Dacei par palīdzību, tādēļ atkal ielavījās barona kabinetā (barons ir Rīgā un atpakaļ būs tikai rītvakar) un sazinājās ar Daci draugiem.lv portālā.
– Steinis: Paldies tev par palīdzību! Plastmasiņš varēs samaksāt parādu un viņam pat pāri paliks.
– Dace: Nav par ko! Man prieks! Vai mēs vēl kādreiz satiksimies?
– Stienis: Vispār es rīt uzstājos “Aknu Cirozē”. Kedai bija kaut kur jābrauc, tāpēc es uzņēmos izklaidēt publiku. Varbūt tu vēlies atbraukt?
– Dace: Es noteikti būšu!
– Stienis: Labi! Es uzstāšos 20:00…

Stienis atvadās no Daces un grasās jau iet projām, kad pamana vienu no barona gleznām nedaudz sašķiebušos. Viņš pieiet tuvāk un pamana, ka aiz tās ir seifs. Stienis nenoturas un izdomā uzlauzt seifu. Viņš ieraksta Googlē – apraksts kā uzlauzt seifu. Uzspiež enter un paņem pirmo lapu sarakstā – www.seifauzlauzejs.lv. Izdarot visu kā aprakstīts lapā, Stienim izdodas seifu atvērt. Seifā ir pāris rubļi, ”Ruki Verh” kasetes un dokumenti. Seifā ir arī Plastmasiņa zemes papīri un kādas vienošanās dokumenti. Vienošanās slēgta starp baronu Jurčiku un vietējo pašvaldību par zemes atsavināšanu Plastmasiņam un piešķiršanu to baronam.

– Stienis: Tad zeme barona rokās ir nonākusi nelikumīgi. Pašvaldība barona interesēs speciāli paaugstināja zemes nodokli, lai Plastmasiņam nekas cits neatliktu, kā piekrist barona izdevīgajam piedāvājumam. Bet kāpēc viņš pats tagad ceļ zemes īres maksu?
Seifā atradās arī kāda projekta dokumenti. Stienis tos izskatīja.
– Stienis: Viņš taisās uz Plastmasiņa zemes būvēt nakts klubu “assential”… Tad tāpēc tā augstā īres maksa. Lai Plastmasiņš nespētu to nomaksāt un būtu spiests pamest savu saimniecību.
Stienis paņem dokumentus, aizver seifu un dodas projām.
Arī nākamās dienas vakars nav jāgaida ilgi. Točkā ir manāma liela rosība. Visi gatavojas Stieņa priekšnesumam.

Pulkstens rāda 20:00 un točka ir pārpildīta, nav kur apgriezties. Točkā ienāk arī Dace. Stienis viņu pamana un ir drošs, ka var sākt.
– Stienis: Labs vakars točkas “Aknu Ciroze” biedriem, patstāvīgajiem apmeklētājiem un viesiem. Šodien ierastā grupa netika, bet es centīšos jūs izklaidēt kā varēšu…

Tad nu tā,
Šī jau nedēļa ceturtā.
Točkā “Aknu Ciroze” dzer cik lien,
Un uz tualeti skrien.
Visi grib sasniegt galīgu pāli,
Kad pat ienaidnieku sauc par brāli.
Man ir tikai divi vārdi jums –
Veltiņas brūvējums.
Tas gāž jūs no kājām,
Liek aizmirst par mājām.
Gribam mēs sasniegt spēju galu,
Dzerot kandžu, vīnu un alu.
Sametiet tukšās pudeles kulē,
Jo Stienis MC rullē…

Pūlis nepārprotami ārdās un gavilē. Tikmēr mājās ieradies ir barons Jurčiks. Viņam līdz ir atbraukuši divi draugi – Vasja un Stasiks. Abi ģērbti un izskatās diezgan līdzīgi Jurčikam, tikai uz trenuškām tiem strīpas tikai trīs.
– Vasja: Davai, Jurčik! Laižam, bļe, uz vienu kruto klubu te pat netālu.
– Stasiks: Da! Močījam, bļe! Kaut kāda “Aknu Roze” tur saucās…
– Jurčiks: Bļe! Labs ir! Laižam. Es nemaz, bļe, nezināju, ka te ir kāds klubs.
– Stasiks: Nesen tik atvērts, bļe, bet tik populārs, ka pat Rīgā runā!!!
– Vasja: Da pohuj, kad tu, bļe, savu klubu uzmauksi, tad viss būs cool!!!
– Jurčiks: Tā gan, bļe.

Visi trīs čaļi piebrauc pie točkas “Aknu Ciroze” durvīm. Ārā stāvošie dzird, kā no karietes skan basi (tuc tuc tuci tuc…). Visi trīs izkāpj no karietes un dodas iekšā. Jurčikam pielec, ka tā tak Plastmasiņa saimniecība. Viņš uzlec uz skatuves pie mikrofona un sāk bļaustīties.

– Jurčiks: Da bļe, nahuj te kāds klubs? Jūs gansi galīgi, bļe, ahujeļi!
– Stienis: Aaaa! Barona kungs, jūs tieši laikā!
– Jurčiks: Huj, bļe! Kur tā Plastmasa, bļe?
– Plastmasiņš: Barona kungs? Ko tad jūs te?
– Jurčiks: Bļe es tev teicu, ka tev jāsavāc nauda, a tu, bļe, te tusu taisi!
– Plastmasiņš: Patiesībā, barona kungs, es jums varu atdot naudu…
– Jurčiks: Što bļe? Kā, četras štukas…? Tas nav iespējams…!
– Stienis: Ir gan!
– Jurčiks: Nē! Ar procentiem, bļe, sanāk jobani 10 stabi! Ha… tagad vari atdot, bļe!?
– Plastmasiņš: Ko? Bet jūs taču teicāt četri…
– Jurčiks: Da bļe man pohuj, maksā vai tinies!
– Stienis: Maksāt nebūs nepieciešams. Man ir pierādijumi, ka barons šo zemi ir dabūjis nelikumīgi (un tagad noskan tāds pats muzons kāds skan ziepenēs, kad tiek paziņots – man būs bērns vai es esmu tavs īstais tēvs…)!
– Jurčiks: Što bļe! Tu esi mans kalps pidar! Nahuj tu tā?
– Stienis: Kā jūs pats sakāt – man pohuj! Nesanāks jums te uzcelt “assential” klubu.

Tikmēr ārā jau sabrauc rati, karietes un zirgi, no tiem izlec policisti ar stroķiem… Atbrauc S.W.A.T ar savu pajūgu. Visi aplenc točku “Aknu Ciroze”.
– Policija: Baron Jurčik, nāc ārā ar paceltām pudelēm…
– Jurčiks: Jūs mani, bļe, dzīvu nedabūsiet! Kurš izsauca, bļe, policiju?
– Visi, kas točkā (vienā balsī): Šlesers! Kurš gan cits!
– Jurčiks: Bļe!
Jurčiks grasās bēgt pa sētas durvīm, bet viņu pārtrauc Plastmasiņš, kurš tam iekrauj pa seju!
– Jurčiks: Pa ļicu ņi beiķi, pacani!

Policija ienāk točkā un savāc Jurčiku.
– Policija: Jūs tiekat apcietināts par nelikumīgu zemes piesavināšanos un cigarešu zagšanu no nepilngadīgajiem. Jums ir tiesības aizvērt savu debīlo purnu. Viss ko jūs dirsīsiet var tikt paskaidrots jums atpakaļ… fiziski!
– Edgars: Nenomet ziepes, varoni…!
Visi rēc un reizē nopūšas, jo beidzot ir miers un var dzert tālāk. Tie policisti, kas nepavada Jurčiku uz cietumu paliek točkā un iesaistās aktivitātēs (respektīvi – piedzerās).
– Policija: Plastmasiņ! Rīt tu saņemsi savas zemes papīrus. Tā atkal būs tava zeme.
– Plastmasiņš: Paldies!
– Policija: Nesakiet paldies mums, bet gan Stienim, kas mums parādīja pierādījumus pret baronu.
– Plastmasiņš: Paldies, Stieni! Bet tagad dzērieni uz točkas rēķina…

Pūlis bija sajūsmā. Visi dzēra līdz bezfilmai. Izrādījās, ka pa šīm četrām nedēļām paši Plastmasiņa māju iemītnieki nebija dzēruši ne pilītes… viņi bija tik ļoti aizņemti ar savu biznesu, ka par alkoholu pat nedomāja. Arī Kristīnes mātes dzimšanas diena netika nosvinēta. Protams, šis vakars bija tas, kurā viss tika atgūts.

Nākamās dienas rītā Kristīnes māte pamodās blakus policijas priekšniekam… viņa karietes bagāžniekā! Veltiņa nekādi nespēja izskaidrot, kā viņa varēja apvemt sev muguru… Edgars ar Stieni bija šākuši tukšot alus mucu… no rīta viņi pamodās uz jumta… jau katrs ar savu mucu (Edgaram beidzot nebij pa īsu…)! Pat Kristīne ar Plastmasiņu bija pārdzērušies, un kā izrādījās pēc pāris dienām… viņiem būtu noderējusi Veltiņas pasūtītā prezervatīvu “Family Pack”. Taču ko padarīsi…

Plastmasiņa saimniecībā pavasarī gaidāms pieaugums… Pēc lielā dzertiņa Stienis uzaicināja Daci uz pusdienām. Pēc nedēļas viņi jau bija pāris. Viņi nodibināja hip-hop apvienību “Gang Bang Clan” un devās vispagasta turnejā… Lieki piebilst, ka točka “Aknu Ciroze” kļuva ne tikai populāra pagastā vai visā Latvijā, bet arī pasaulē, izkonkurējot pat McDonalds restorānus… Alus “Bezfilma” kļuva par pasaules pirktāko preci uzreiz aiz tualetes papīra…

Beigas!

Lasi vēl – Trešā daļa vai Pirmā daļa!

One thought on “Purva Kapātājs 2 – Točkas Brālība (ARHĪVS)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *